Mājas, par kādām Liepājas pamestie dzīvnieki var tikai sapņot (video)

Autors: Sarmīte Pujēna

Dzīvnieku patversmi, kas patiesi līdzinās mājām, kurās par katru suni, kaķi un arī meža zvēru rūpējas tā, kā pat cilvēks varētu tikai vēlēties, atradām netālu – Saldū.

Patversmes saimnieki kopš 2007. gada vasaras ir Laila un Dzintars Rupeiki. Skaistā vietā, nevis atkritumu šķirošanas uzņēmuma teritorijā, kā tas ir Liepājā, Rupeiki ierīkojuši veselu veterinārās aprūpes centru: dzīvnieku patversmi, veterināro klīniku un aptieku, kā arī dzīvnieku viesnīcu.

Dzīvo taupīgi
Laila pēc profesijas ir veterinārārste, tāpēc viņas ziņā ir dzīvnieku veselība, savukārt Dzintars atbild par patversmes darbību. Biedrībai “Saldus Dzīvnieku patversme”, ko dibinājuši Rupeiki, noslēgts līgums ar Saldus pašvaldību uz desmit gadiem par dzīvnieku patversmes apsaimniekošanu. Par dzīvnieku izmitināšanu noslēgts līgums arī ar Dobeles un Ventspils pilsētām. Tāpat patversme apkalpo arī daudzus pagastus Saldus un citos rajonos.

Laila saka – pašvaldības piešķirtais finansējums ir mazs, ar to pat nepietiek, lai segtu visus izdevumus. Arī ziedojumu neesot – no četrām ziedojumu kastītēm, kas izliktas gan klīnikā, gan veikalos, trīs nozagtas. Bet vienas ziedojumu kastītes pašizmaksa vien ir 70 lati! Tas ir ārprāts, nopūšas patversmes saimniece. Arī ziedojumu kontā, kura numurs publicēts patversmes mājas lapā, ienākot mazāk, nekā prasa konta uzturēšana. Turklāt ap 700 latiem ik mēnesi jāatdod bankai – lai izpirktu ēkas, Rupieki ņēmuši kredītu. “Mēneša beigās ir kaudze ar rēķiniem, kas jāsamaksā, un tad ar to, kas palicis pāri, mēģinām iztikt. Dzīvojam taupīgi.” Tomēr, taupīgi dzīvojot, Rupeiki ir mācējuši iekārtot tādu patversmi, kurā mierīgi varētu dzīvot cilvēki, ne tikai suņi un kaķi. Vannasistaba, tāpat arī visas pārējās telpas te noteikti ir labākas, nekā viena otra divkājaiņa miteklī. Ne smaku, ne netīrības. Pēc Liepājas dzīvnieku patversmes apmeklējuma, Saldū redzētais liekas gluži neticams: īsta dzīvnieku paradīze, salīdzinot ar nožēlojamo bezpajumtnieku mitekli Liepājā.

Rupeiki atzīst, ka patversmi spēj uzrturēt tieši tāpēc, ka tā ir vienā kompleksā ar klīniku un viesnīcu. Daļu par dažādiem pakalpojumiem nopelnītā var tērēt patversmes vajadzībām.
Līgums ar Saldus pašvaldību paredz, ka Rupeikiem jāizķer klaiņojošie, jāsavāc sabrauktie un mirušie dzīvnieki, kā arī jāuztur patversme un tajā esošie dzīvnieki. Par šo darbu no Saldus pilsētas pašvaldības viņi saņem Ls 850 mēnesī. Padzirdot, kādas prasības ir Liepājā, un cik par to saņem līgumslēdzējs, Rupeiki saka: par šādu naudu mēs jau sen Liepājā būtu uzcēluši jaunu patversmi!

Ārstē un aprūpē
Katru mēnesi Saldus patversmē nonāk ap 30 – 35 kaķiem un 15 – 20 suņiem, stāsta Laila. Mūsu ciemošanās reizē āra voljēros un būdās mitinās vairāk nekā divdesmit suņu, taču vietas patversmē vienlaicīgi pietiek ap 35 dzīvniekiem. Kaķus gaišajā, plašajā kaķu mājā, kur netrūkst pat mīkstu paklāju un spilvenu (un nekādu smaku, pateicoties lieliskai ventilācijas sistēmai un tīrībai!), vienlaicīgi var turēt līdz pussimtam. Parasti gan to ir uz pusi mazāk.

Lai gan līgums ar pašvaldību paredz, ka dzīvnieki patversmē jāuztur vismaz divas nedēļas, parasti tie šeit dzīvojot, līdz tiek atrasts saimnieks. Iemidzinot tikai tos, kuri ļoti veci vai ļoti slimi un arī vienīgi tad, ja pietrūkst vietas. “Labāk mēģinām atrast, kur vēl vienu būdiņu ielikt, nekā iemidzinām”. Tā nu daži, kā Reksis un Džordžijs, patversmē mitinās jau gadu un pat divus.
Suni patversmē var atstāt, samaksājot 20 latus. “Ja nu cilvēkam galīgi nav naudas, un nav arī kam suni atdot, mēs parasti apžēlojamies un paņemam dzīvnieku,” saka Laila. Arī tie, kuri izvēlas kādu patversmes dzīvnieku, un grib to paturēt, par to maksā. “Tas palīdz izvairīties no bezatbildīgiem cilvēkiem, kuri dzīvnieku paņem, bet pēc dienas jau ved atpakaļ vai palaiž, lai klaiņo pilsētā.” Samaksa nav liela – par kaķēnu pieci lati, par pieaugušu, vakcinētu kaķi desmit, bet vakcinētu un kastrētu – 15 lati. Savukārt suņu meitene maksā 20, puika – 25 lati. Nauda netiek prasīta tad, ja cilvēks izvēlas sterilizēt suni, tad jāsamaksā tikai par šo operāciju. “Tā nav liela nauda, bet, pirms paņemt dzīvnieku, cilvēks padomās, vai viņam tiešām to vajag. Dažkārt cilvēki saka – man nav naudas. Tad es viņiem jautāju: bet kā jūs samaksātiet par vakcināju reizi gadā, par ārstēšanu, jo arī tas maksā.” Ne reizi vien esot nācies saskarties ar to, ka cilvēki izvēlas labāk izmest slimu dzīvnieku uz ielas, nekā vest pie ārsta.

Sterilizēšana ir tikai puse problēmas

Saldū nepraktizē Liepājā un vēl dažās vietās Latvijā jau gadiem pastāvošo sistēmu “Sterilizē un atlaiž”. Laila atzīst, ka labprāt to darītu, taču pašvaldība šādam mērķim naudu nedod, un pati par saviem līdzekļiem nevarot atļauties. Šad tad gan esot kādu klaidonīti sterilizējuši, taču tas ir koks ar diviem galiem, uzskata Laila. Jo sterilizēšana ir tikai puse no problēmas. To varot darīt tad, ja ir kāds cilvēks, kas par sterilizēto kaķu koloniju pēc tam rūpējas: piebaro, gādā, lai kaķi regulāri saņemtu prettārpu līdzekļus un katru gadu tiktu vakcinēti. Taču, ja par sterilizētajiem kaķiem, kurus palaiž atpkaļ iepriekšējā dzīvesvietā neviens nerūpējas, tie dzīvo badā, pārnēsā parazītus un infekcijas slimības, un galu galā ātri vien aiziet bojā.Tieši tāpat ir ar klaiņojošo kaķu piebarošanu, saka Laila. Tie, kas baro dzīvniekus uzskata, ka dara labu darbu. Taču ir pavisam otrādi – tur, kur ir barība, nenotiek dabiskā atlase, izdzīvo arī slimie dzīvnieki un vairojas infekcijas slimības. “Ja cilvēks patiešām grib rūpēties par dzīvnieku, viņš to izsterilizēs un gādās, lai divreiz gadā tas saņem prettārpu līdzekļus, bet venreiz gadā – vakcīnu. Lai kaķis dzīvo laukā, bet par viņu ir jārūpējas visu laiku, nevis tikai vienreiz.”

Būs konsultāciju un konferenču zāle
Šogad Rupieki īsteno projektu, kuram finansējumu piešķīris Lauku atbalsta centrs. “Paši uzrakstījām projektu, iesniedzām, nemaz īsti neticot, ka mūs atbalstīs.” Taču projektu akceptēja un, lai arī neliels – Ls 20 000, bet tomēr ļoti noderīgs finansējums saņemts. Tagad blakus klīnikas un patversmes korpusiem top glīta piebūve, kurā atradīsies konsultāciju centrs un konferenču telpa.

Saldus patversmi iecienījušas skolēnu eksursijas, jo te ir gluži kā nelielā zoodārzā – netrūkst pat liela krāsaina papagaiļa turpat uz laktiņas klīnikas priekšā. Tagad būs vēl viena iespēja nodarboties ar bērniem, un ne tikai ar bērniem, priecājas Laila un Dzintars.

Šis ieraksts tika pievienots Par mums stāsta .

Par Vladislavs

Profesionālis ar vairāk kā 10 gadu pieredzi IT jomā. Esmu piedalījies vairāku valsts nozīmes informācijas sistēmu izstrādē gan kā konsultants, gan kā projekta vadītājs un pēcāk arī šo sistēmu administrators. Nodarbojos ar web risinājumu izstrādi un esmu pieredzējis speciālists ne tikai IT infrastruktūras uzturēšanā lielos uzņēmumos, bet arī Inmarsat satelītsakaros.