Publikācija laikrakstā “Saldus Zeme” 2015.gada 18.augusts.

SZ_logo_09_BW_png

patversme2221

 

Laukumā mācās suņi un to saimnieki

Autors: SILVA KLEINBERGA

Ir labi, ka Saldū izveidots suņu pastaigu un treniņu laukums, tā saka visi, kam par šo tēmu jautāju.

Divreiz nedēļā uz Saldu brauc Skrundas suņu skolas vadītāja Ruta Samsonova un māca suņus un to saimniekus. Nodarbības notiek biedrības Saldus Dzīvnieku patversme izveidotā suņu pastaigu un treniņu laukumā, kas pastāv otro gadu.

“Gribētos, lai iedzīvotāji laukumu izmantotu vairāk,” saka Ruta. “Taču prieks, ka uz nodarbībām šogad nāk vairāk saldenieku. Tas labi, ka cilvēki sapratuši — vismaz elementārās komandas, uz ko balstās suņa un saimnieka savstarpējās attiecības, sunim ir jāiemāca. Laukumā ir iespēja saimniekam netraucēti padarboties ar suni, kaut ko tam iemācīt. Saimnieks arī iepazīstas ar citu suņu saimniekiem. Slēgtā laukumā dzīvnieku droši var laist vaļā, ļaut tam brīvi izskrieties. Ja grib, var sunim pamest bumbiņas, parotaļāties. Mēs arī visu laiku nesēžam mājās, kādreiz aizbraucam ekskursijā. Sunim šī ir sava veida ekskursija.”

Suņu skolā Ruta māca tikai kucēnus, pieaugušu suni apmācīt grūti, tam jau izveidojies raksturs. “Jo agrāk ved, jo labāk,” saka suņu skoliņas vadītāja. “Suns izaug ļoti ātri. Cilvēkiem saku — līdz gadam viņi iegulda sunī, pēc tam šis ieguldījums nāks atpakaļ.”

“Esmu dzirdējusi suņu saimnieku sakām — kam viņam suņu skolu, ja suns mājās tāpat klausa,” turpina Saldus dzīvnieku patversmes īpašniece un veterinārārste Laila Rupeika. “Savā teritorijā varbūt tā arī ir, jo nav nekādu ārēju kairinātāju. Bet svarīgi ir, lai dzīvnieks klausa uz ielas, jebkurā sabiedriskā vietā. Ārēji kairinātāji novērš dzīvnieka uzmanību, un parasti uzvar instinkti. Trenēšanās laukumam garām brauc mašīnas, staigā cilvēki, netālu rej patversmes suņi — suns pierod pie dažādiem trokšņiem un iemācās klausīt saimnieku arī tādā vidē.

Pastaigu laukumā satiekas vairāki suņi. Uzreiz var redzēt, ka dzīvnieki, kam bijuši kontakti ar savas sugas pārstāvjiem, ir mierīgāki. Suns, kas dzīvo tikai savā mājā, ir nervozāks, ātrāk uztraucas, bailīgāks. Vai tieši otrādi — tam ir baiļu agresija.

Ja suns nav mācīts, grūti ir arī veterinārārstam. Saimnieks ieved suni un saka: “Dakterīt, es nezinu, kā tiksim galā, tas neļauj sev ķerties klāt.” Tā ir labākajā gadījumā. Sliktākajā saimnieks atstāj ārstu divatā ar suni. Kad ienāk apmācīts suns, saimnieks tikai dod komandas, un suns apsēžas, ļauj sevi izmeklēt, pat apskatīt zobus.”

Daļa suņu saimnieku uzskata — ja suns iet uz suņu skolu, tad tiek gatavots sacensībām. “Suni skolā nemāca, lai tas piedalītos sacensībās,” strikti nosaka Ruta. “Muļķīgs ir uzskats, ka pārvarēt šķēršļus suni māca tādēļ, lai tas sportotu. Šķēršļi iemāca saimniekam kontrolēt suni, dod iespēju dzīvniekam pilnībā izkustēties un pie reizes abu starpā nostiprinās kontakts un uzticība. Lai suns ar saimnieku sportotu, jāpanāk suņa augstākā paklausības pakāpe. Līdz tam nonāk labi ja pieci procenti no visiem, kas mācījušies daudzus gadus. Tik augstu līmeni sasniegt nav obligāti, pietiek, ka iemāca pamatkomandas un pacietību. Bet arī saimniekam pašam jāiemācās pacietība, ja vēlas labu rezultātu.”

Trešdienas vakarā suņu skolas nodarbībās suņu treniņu laukumā pirmo pamanu smalka auguma meiteni ar lielu suni. Par brīnumu, tas klausa meitenes pavēlēm — lec pāri šķēršļiem, lien tiem pa apakšu. Kad pieeju abiem klāt, Robijs ir mierīgs un draudzīgs. “Sēdi,” saka Patrīcija, kad sāku ar viņu runāt, un suns rātni nosēž visu sarunas laiku.

“Man pirmo reizi ir suns,” saka Patrīcija. Robiju vārda dienā uzdāvināja vecāki, un tētis uzreiz licis pieteikties suņu skolā. “Nākam te kādu pusgadu, un progress ir jūtams. Ja nebūtu nākusi, domāju, ka Robijs nebūtu tik paklausīgs, jo ir ar raksturu. Suns man ļoti patīk. Labi, ka ir laukums, kam apkārt sēta, kur to var droši mācīt,” saka uzņēmīgā meitene, kuru slavē arī suņu skoliņas vadītāja.

Turpat visu uzmanīgi vēro meitenes mamma Inese, kas abus atvedusi uz nodarbībām. “Sunim ir jābūt mācītam, un mums ieteica Rutu. Viņa ir ļoti laba skolotāja. Prieks par Patrīciju, ka nav padevusies,” gandarīta Inese. “Pirms suņa meitai bija jūras cūciņa, mazie dzīvnieciņi, un viņa pierādīja, ka var par tiem uzņemties atbildību. Jūras cūkai būri nekad netīrīju, to darīja Patrīcija, arī rūpējās, lai dzīvnieciņš būtu pabarots. Meita jau sen vēlējās suni. Kad jūras cūciņa nomira, ar vīru nolēmām uzdāvināt suni. Robijs ir mūsu visu mīlulis.

Uzskatu, ka nedrīkst bērnam pie pirmās iegribas dāvināt suni. Bērnam vispirms jāpierāda, ka var uzņemties atbildību. Ar vīru redzējām, ka Patrīcija to prot ilgstoši, nevis tikai periodiski, tikai tāpēc viņa saņēma ilgi gaidīto suni.

Laukums ir super. Liels paldies Lailai un Dzintaram [Rupeikiem], kas par to padomājuši, un Rutai [Samsonovai], ka piekritusi braukt uz Saldu un mācīt. Noteikti iesaku arī citiem, kam ir suņi, to izmantot. Mēs ģimenē tagad visi zinām, ko drīkstam un nedrīkstam atļauties ar Robiju.”

Septiņus mēnešus jauno Soro, paliela auguma suni, uz skoliņu ved Raivo. “Tikai pozitīvi vērtēju, ka Saldū ir šāds laukums,” viņš saka. “Šis mums ir otrais suns, ar pirmo uz skoliņu nāca sieva. Nāku tāpēc, lai suns klausītu un mums pašiem būtu vieglāk. Ir grūti, bet noderīgi.”

Kopā ar citiem nodarbībās piedalās Jānis. Viņam gan mēdz mainīties apmācāmie. Jānis strādā patversmē, ir pirmais, kas suņus tajā sagaida, katru dienu ar tiem ir kopā un dod drošības izjūtu. Viņam skoliņā bijuši jau četri audzēkņi. Trīs, tikko sāka apmācīt, paņemti. Tagad strādā ar Džimi, apmēram četrus mēnešus vecu kucēnu. Abi ar māsiņu tikuši atstāti lauku ceļa malā. Džimis sākumā līdis tikai uz vēdera, jo bezgala baidījies.

“Pirmajā reizē Džimis arī pa laukumu līda uz vēdera,” mācību sākumu atceras Jānis. “Otrajā jau skraidīja un par visu izrādīja interesi, sāka mācīties staigāt pie pavadas, nākt klāt, kad pasaucu. Trešajā reizē mācījās sēdēt un gulēt, ceturtajā jau saka parādīties pacietība. Interesantas nodarbības.

Ja cilvēki savus suņus būtu veduši uz suņu skolu, pie mums nonāktu daudz mazāk dzīvnieku. Saimnieki no suņiem dažkārt atsakās, jo tie esot nepaklausīgi, ļauni, kož savējiem. Bet tās ir tikai audzināšanas kļūdas. Mums atveda 9 mēnešu vecu skaistu suni, ap kaklu siksna ar dzeloņiem, dzelzs uzpurnī — kožot savējiem. Visticamāk, lai iedzītu paklausību, sunim arī bija sists, jo, kad gāju voljērā grābt lapas, suns, ieraudzījis grābekļa kātu, pēkšņi bija pie sienas un uz vēdera. Man pagāja trīs dienas, kamēr iedraudzējos, pēc tam līda klēpī, laizīja rokas. Gājām uz treniņiem, mācījāmies. Tagad sunim jauni saimnieki.”

MĀCĪBAS TRENIŅU LAUKUMĀ. No kreisās Raivo ar Soro, suņu skolotāja Ruta un Jānis ar Džimi.

ROBIJS NODARBĪBĀ. Suni māca Patrīcija.

FOTO — ULDIS PŪCE

Projektu Suņu pastaigu un treniņu laukuma izveide īsteno biedrība Saldus Dzīvnieku patversme.

Projekts tiek īstenots Vietējās rīcības grupas Saldus rajona attīstības biedrība teritorijā, Leader programmā un ar Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai finansiālu atbalstu.

Šis ieraksts tika pievienots Noderīga informācija, Par mums stāsta .

Par Saldus dzīvnieku patversme

Uz šo brīdi minētajā ēkā jau esam izveidojuši veselu veterinārās aprūpes centru, kas sevī ietver dzīvnieku patversmi, veterināro klīniku, aptieku un dzīvnieku viesnīcu. Veterinārārste Laila ir uzņēmusies atbildību par dzīvnieku veselību, bet Dzintars atbild par patversmes darbību. 2008.gada 26.maijā izveidojām Biedrību „Saldus Dzīvnieku patversme”, kas uzņēmās atbildību tieši par veterinārā aprūpes centra dzīvnieku patversmes darbu. Galvenie aprūpes centra mērķi ir sniegt palīdzību noklīdušiem, pamestiem, sabrauktiem un nelaimē nonākušiem dzīvniekiem. Katru mēnesi dzīvnieku patversmē nonāk aptuveni 30-35 kaķi un 15-20 suņi un, pateicoties veterināras aprūpes centram, praktiski katram dzīvniekam tiek atrasts jauns saimnieks. Suņiem mums ir gan iekšējie, gan ārējie voljēri, gan arī būdas. Patversmē vienlaicīgi ir vietas aptuveni 35 dzīvniekiem. Savukārt kaķiem mums ir gan individuālie būri, gan vesela kaķu māja. Vienlaicīgi varam uzņemt līdz 50 kaķiem. Kontakti: Kontakti << Kontaktinformācija Mūs var atrast aptuveni desmit minūšu ģājienā no pilsētas centra Ezeres virzienā * Adrese: Lielā iela 83, Saldus, LV-3801 * Telefoni: 29391282 63846885 (fiksētais) Darba laiks: Pirmdiena- Piektdiena 10.00-18.00 Sestdienas Pēc iepriekšēja pieraksta Svētdienās - slēgts Ziedojumu konts: LV43 UNLA 0050 0197 0165 0 LVL AS"SEB banka" Biedrība "Saldus Dzīvnieku patversme" Reģ. Nr. 50008125611