Publikācija laikrakstā “Saldus Zeme” 2016.gada 5.februārī.

2923a709f10ca6aba96bedf7d9196ba2

                  DZĪVNIEKU PATVERSME IR PAR SUŅU APZĪMĒŠANU AR MIKROSHĒMU

Autors: Silva Kleinberga

“Strādājam gandrīz deviņus gadus, un katru gadu pie mums nonāk arvien vairāk dzīvnieku,” saka Saldus dzīvnieku patversmes īpašniece un veterinārārste Laila Rupeika, kad jautāju, kāds bijis aizvadītais gads.

Pagājušajā gadā uz patversmi atvesti 206 suņi, atdots 151, un 430 kaķu, atdoti 238.

Mājvieta – pēc rakstura

“Pagājušogad bija īpaši daudz kaķu. Ne tikai pamestu un citādu iemeslu dēļ patversmē nonākušu, bet izķērām arī klaiņojošus kaķus visur, kur vien iedzīvotāji lūdza vai sūdzējās,” turpina L. Rupeika. “Veiksmīgi atrisinājās jautājums ar tā saucamajiem Marijas tantes suņiem. Izņēmām visus, kas bija piesieti. Noķērām daudzus, kas klīda tuvumā pa mežu, tajā skaitā trīs kucītes ar kucēniem. Nesen savācām vēl vienu kucīti, kam piedzima seši kucēni.

Katru gadu cenšamies uzlabot suņu un kaķu turēšanas apstākļus. Iegādājāmies četrus nerūsējoša tērauda voljērus ar jumtu. Pētām suņu turēšanas apstākļus un mēģinām atrast dzīvniekam labākos. Ir suņi, kam patīk voljēros bez jumta, kur visu var labi redzēt. Tajos tie jūtas brīvāk. Bet ir biklāki suņi, tiem patīk jaunie voljēri ar jumtu, kur var justies droši savā slēgtā teritorijā. Ir ļoti interesanti pētīt dzīvnieku raksturu, un jaunajiem saimniekiem varam ieteikt konkrētajam sunim vislabākos turēšanas apstākļus. Izremontējām arī virtuvi, kur dzīvniekiem tiek gatavota barība, un patversmes iekšējos voljērus. Tagad tie ir dzīvniekus netraumējoši un nerada psiholoģiskus pārdzīvojumus. No metāla gatavotos iekšējos voljērus pārņēmām, kad sākām strādāt patversmē. Suņi uztraukumā skrāpējās gar metāla durvīm un dažkārt sevi savainoja, arī satraucās no trokšņa, kas radās skrāpējoties un lecot durvīs. Tagad voljēri ir izflīzēti, bet metāla durvju vietā ieliktas stiklotas lodžiju durvis. Tajās nevar ieķerties ar nagiem, nav trokšņa, dzīvnieks visu redz un vairs tā nesatraucas.”

Būtu varējusi vismaz atvadīties

L. Rupeika par lielu ieguvumu uzskata prasību suņus obligāti apzīmēt ar mikroshēmu jeb čipot. 2011. gadā pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos par mājas dzīvnieku reģistrēšanas kārtību šī prasība spēkā stājas no šī gada 1.jūlija. “No pagājušā gada 1. Jūlija visus suņus, kas tiek ņemti no patversmes, atdodam tikai čipotus.

Mikroshēma, kas vajadzīga gan pilsētā, gan laukos dzīvojošam sunim, cilvēkam liek uzņemties atbildību par suni no pirmās dienas, kad tas ienācis viņa mājā. Un daudzreiz arī palīdz, ja suns pazudis. Pagājušogad pie dzelzceļa sliedēm vilciens bija sabraucis suni, tam bija smagi sadragāts mugurkauls un pakaļkājas. Kad aizbraucām uz notikuma vietu, suns vēl bija dzīvs, kaut ļoti mocījās. Atvedām uz patversmi, pārbaudījām, bet mikroshēmas nebija. Bez saimnieka piekrišanas es sunim neko nedrīkstu darīt. Ielikām informāciju draugos, mājaslapā. Tā kā suns cieta ļoti lielas sāpes, mēs nolēmām to eitanizēt. Saimniece atbrauca tikai vakarā un bija ļoti sarūgtināta. Ja sunim būtu čips, mēs viņu būtu atraduši uzreiz. Ar tādām traumām suni tāpat nebūtu iespējams izglābt, bet saimniece būtu varējusi no sava mīluļa atvadīties.

Pie mums nereti nonāk arī no mājām pamukuši suņi. Ja ir čips, uzreiz sazināmies ar saimnieku. Viņam nav uztraukumu, sunim mazāks stress, ja īsāku laiku pavada patversmē. Saimniekam arī mazāki izdevumi, jo par suņa uzturēšanos patversmē jāmaksā. Gadās, ka suņi tiek nozagti — tīši vai arī netīši. Skaists suns skrien pa ielu, cilvēkam iepatīkas, un viņš to aizved mājās, uzskatīdams par bezsaimnieka. Paiet laiks, un īstie saimnieki suni atrod, bet nevar pierādīt, ka tas ir viņu. Jaunajās mājās suns iedzīvojies un arī pret otriem saimniekiem izturas draudzīgi. Mums bija divas šādas smagas konfliktsituācijas. Ja būtu mikroshēma, tādu nebūtu.

Sūdzamies, ka mums ir klaiņojoši dzīvnieki, saimnieki tos izmet uz ielas, šī joma nav sakārtota. Tikko valstī grib ieviest kārtību, uzreiz meklējam argumentus, kādēļ nedarīt. Jā, par čipu ir jāmaksā, bet jau vairākus gadus tika runāts, ka tas būs obligāts. Varēja sakrāt naudu, tā nav tik liela un ir vienreizējs maksājums. Esmu dzirdējusi sakām — ko tagad darīs lauku tantiņa, kam ir pieci suņi. Ja tantei ir pieci suņi, viņai jāgādā, lai tie tiktu čipoti. Vislabāk var mācīt ar savu piemēru. Visi mūsu ģimenes suņi ir čipoti. Es arī suņu saimniekiem stāstu, kāpēc tas jādara, ka tas nav vajadzīgs noteikumu dēļ, bet gan paša un suņa dēļ. Man prieks, ka cilvēki ieklausās.

Veterinārārstam ir liels darbs un atbildība, lai suņa īpašniekam ieskaidrotu, ka mikroshēma ir vajadzīga. Mums ir arī mikroshēmas nolasītājs. Kad saimnieks ved suni vakcinēt, vienmēr pārbaudu un salīdzinu čipa numuru ar dzīvnieka identitātes pasi. Reiz atnāca potēt suni, tā čips neatbilda pasei. Atklājās, ka pases bija sajauktas kādā izstādē. Bija vēl kāds gadījums. Kucēnam, ko saimnieks iegādājās, jau tika iedota cita pase. Arī to konstatēju, kad sunīti atveda potēt, un saimnieks bija priecīgs, ka varēs klubā pasi samainīt. Es vienmēr pārbaudu, vai atvestais dzīvnieks ir tas, kas norādīts pasē, un vai suni atveduši īstie saimnieki.

Esam gatavi, ka pēc 1. Jūlija patversmē varētu pieaugt šķietami pamestu vai klaiņojošu suņu skaits, jo tie, kas savu suni pat nedomā čipot, centīsies no tā atbrīvoties. Tam ir arī pozitīvā puse, jo suņi, kas saimniekam arī līdz šim neko nav nozīmējuši, nonāks patversmē un tiem tiks sameklēti atbildīgi saimnieki. Manuprāt, pēc pieciem līdz septiņiem gadiem, maksimums, desmit, vai nu suņiem būs mikroshēmas, vai arī cilvēki, kas negrib uzņemties atbildību, suni neiegādāsies.”

 

Šis ieraksts tika pievienots Noderīga informācija, Par mums stāsta .

Par Saldus dzīvnieku patversme

Uz šo brīdi minētajā ēkā jau esam izveidojuši veselu veterinārās aprūpes centru, kas sevī ietver dzīvnieku patversmi, veterināro klīniku, aptieku un dzīvnieku viesnīcu. Veterinārārste Laila ir uzņēmusies atbildību par dzīvnieku veselību, bet Dzintars atbild par patversmes darbību. 2008.gada 26.maijā izveidojām Biedrību „Saldus Dzīvnieku patversme”, kas uzņēmās atbildību tieši par veterinārā aprūpes centra dzīvnieku patversmes darbu. Galvenie aprūpes centra mērķi ir sniegt palīdzību noklīdušiem, pamestiem, sabrauktiem un nelaimē nonākušiem dzīvniekiem. Katru mēnesi dzīvnieku patversmē nonāk aptuveni 30-35 kaķi un 15-20 suņi un, pateicoties veterināras aprūpes centram, praktiski katram dzīvniekam tiek atrasts jauns saimnieks. Suņiem mums ir gan iekšējie, gan ārējie voljēri, gan arī būdas. Patversmē vienlaicīgi ir vietas aptuveni 35 dzīvniekiem. Savukārt kaķiem mums ir gan individuālie būri, gan vesela kaķu māja. Vienlaicīgi varam uzņemt līdz 50 kaķiem. Kontakti: Kontakti << Kontaktinformācija Mūs var atrast aptuveni desmit minūšu ģājienā no pilsētas centra Ezeres virzienā * Adrese: Lielā iela 83, Saldus, LV-3801 * Telefoni: 29391282 63846885 (fiksētais) Darba laiks: Pirmdiena- Piektdiena 10.00-18.00 Sestdienas Pēc iepriekšēja pieraksta Svētdienās - slēgts Ziedojumu konts: LV43 UNLA 0050 0197 0165 0 LVL AS"SEB banka" Biedrība "Saldus Dzīvnieku patversme" Reģ. Nr. 50008125611