Autors: Sarmīte Pujēna
Dzīvnieku patversmi, kas patiesi līdzinās mājām, kurās par katru suni, kaķi un arī meža zvēru rūpējas tā, kā pat cilvēks varētu tikai vēlēties, atradām netālu – Saldū.
Patversmes saimnieki kopš 2007. gada vasaras ir Laila un Dzintars Rupeiki. Skaistā vietā, nevis atkritumu šķirošanas uzņēmuma teritorijā, kā tas ir Liepājā, Rupeiki ierīkojuši veselu veterinārās aprūpes centru: dzīvnieku patversmi, veterināro klīniku un aptieku, kā arī dzīvnieku viesnīcu.
Tāpat kā medus piliens, kas jāizbauda kūstam uz mēles, tā arī Saldus ir jāiepazīst pamazām, izbaudot pilsētas atmosfēru un atklājot arvien jaunas un negaidītas nianses – kā viens no jaunumiem, ko variet iepazīt un apmeklēt ir Saldus dzīvnieku patversme, kurā mitinās pamesti un nelaimē nonākuši dzīvnieciņi.
Patversmē jūs sagaidīs pozitīvs un atvērts kolektīvs, kā arī daudz sunīši un kaķīši, kuri gaida mīļus apmeklētājus un labus saimniekus.
Saldus pilsētas dzīvnieku patversme pateicas saviem atbalstītājiem, jo īpaši Saldus novada pašvaldībai, ar kuras palīdzību patversmē tika realizēts projekts, kura ietvaros tika iegādātas 10 jaunas, kvalitatīvas un siltinātas suņu būdas.
autore: Silva Kleinberga
Iespēju tādas izgatavot biedrība Saldus dzīvnieku patversme ieguva, rakstot projektu Saldus novada pašvaldības projektu fondam. Projekts tika atbalstīts, un biedrība tā realizēšanai ieguva tūkstoš latu, bet pati vēl ieguldīja 400 latu.
Dzīvnieku patversmes īpašnieki Laila un Dzintars Rupeiki priecīgi, ka nu desmit suņus varēs izmitināt jaunās būdās. Pašlaik uz patversmi atvestie dzīvnieki mīt dažādās būdās, kuras savulaik ir ziedojuši novada iedzīvotāji. Būdas ir vecas,un, lai suņi nesaltu un nesamirktu, tās nepārtraukti tiek labotas un lāpītas. Jaunās būdas ir ne tikai ērtas, bet arī siltinātas, ar ūdens necaurlaidīgiem jumtiem.
Pirms tās pasūtīt, tika veikta cenu aptauja. Vislabākais piedāvājums bija firmai Timber Lux group Zvārdes pagastā. “Darbs ir paveikts labi, esam apmierināti,” firmu uzteic Dz.Rupeiks. “Vienīgi žēl būtu tās novietot uz zemes. Vasarā nav ne vainas, bet rudenī un pavasarī tās atrastos dubļos un lietus un kūstoša sniega ūdens bojātu būdu grīdas” Tāpēc patversmes saimnieki vēlas jaunajām būdām izbūvēt bruģakmens pamatu. Diemžēl pašlaik nav naudas nepieciešamo bruģakmeni nopirkt. Taču Laila un Dzintars nav zaudējuši cerību, ka izdosies jaunajām būdām izbūvēt pamatus, lai tās kalpotu ilgi.
Sveiki!!! Reksis saka vau vau!!! 🙂 🙂
Jaunajās mājas gan esam tikai 3 dienas, bet lielā baiļu sajūta jau aiz kalniem. Jau otrajā dienā skraidījām pa pagalmu bez pavadiņas, tālāk par 5 metriem neiet. Un tik uz ārdīšanos un spēlēšanos. Ēdam labi, ļoti iecienījām banānus. No lielākām ūdens tilpnēm (par bļodu) pagaidām vēl tā tālāk, toties kaimiņu govis ir labs apriešanas objekts.:) Vērojam garāmgājējus, bet uzriet vēl laikam baidāmies, taču gan jau ar laiku….
Nu aptuveni tā mums tagad ietas.. 🙂 🙂
Labdien!
Vēlreiz jāsaka liels paldies par to darbu, ko veicat mūsu labāko draugu labā!
Un tagad konkrētāk – par Ķiparu. Tas ir viens fantastisks suņuks! Mašīnā braucot, visu ceļu viņš cēli un apzinīgi sēdēja un vēroja pa logu garām slīdošās ainavas. Pēc pāris dienām, kad Andris sataisījās braukt uz Kuldīgu, Ķipars jau pats ierausās mašīnā, tikai šoreiz gan viņam bija jāpaliek mājās. Tātad – Ķiparam nebūs problēmu ar braukšanu, bet process pat būs tīkams.
Ķipars zibenīgi saprata, kas ir mājas, teritorija, savēji un svešie! Nekādu baiļu vai satraukuma! Puisis tik mierīgi un veselīgi uztvēra vietas maiņu, it kā apzinātos, ka ir nonācis SAVĀS mājās! Uzreiz ieņēma stratēģiski izdevīgāko vietu pagalma, dīķa, dārza un lielceļa novērošanai – uz mājas lieveņa. Mājās iekšā arī viņam viss likās pats par sevi saprotams. Ieraugot kaķi, Ķipars paņēma savu bļodiņu aiz malas un pārnesa uz virtuves pretējo stūri, neko no tās neizberot. Par to mēs ilgi uzjautrinājāmies. Izskatās, ka ar kaķi viņi nekādi lielie draugi nebūs, bet nav arī tā, ka šausmīgi naidotos. Notiek abpusēja ignorēšana, tomēr, paturot pretinieku acīs…