Autora arhīvs: Saldus dzīvnieku patversme

Par Saldus dzīvnieku patversme

Uz šo brīdi minētajā ēkā jau esam izveidojuši veselu veterinārās aprūpes centru, kas sevī ietver dzīvnieku patversmi, veterināro klīniku, aptieku un dzīvnieku viesnīcu. Veterinārārste Laila ir uzņēmusies atbildību par dzīvnieku veselību, bet Dzintars atbild par patversmes darbību. 2008.gada 26.maijā izveidojām Biedrību „Saldus Dzīvnieku patversme”, kas uzņēmās atbildību tieši par veterinārā aprūpes centra dzīvnieku patversmes darbu. Galvenie aprūpes centra mērķi ir sniegt palīdzību noklīdušiem, pamestiem, sabrauktiem un nelaimē nonākušiem dzīvniekiem. Katru mēnesi dzīvnieku patversmē nonāk aptuveni 30-35 kaķi un 15-20 suņi un, pateicoties veterināras aprūpes centram, praktiski katram dzīvniekam tiek atrasts jauns saimnieks. Suņiem mums ir gan iekšējie, gan ārējie voljēri, gan arī būdas. Patversmē vienlaicīgi ir vietas aptuveni 35 dzīvniekiem. Savukārt kaķiem mums ir gan individuālie būri, gan vesela kaķu māja. Vienlaicīgi varam uzņemt līdz 50 kaķiem. Kontakti: Kontakti << Kontaktinformācija Mūs var atrast aptuveni desmit minūšu ģājienā no pilsētas centra Ezeres virzienā * Adrese: Lielā iela 83, Saldus, LV-3801 * Telefoni: 29391282 63846885 (fiksētais) Darba laiks: Pirmdiena- Piektdiena 10.00-18.00 Sestdienas Pēc iepriekšēja pieraksta Svētdienās - slēgts Ziedojumu konts: LV43 UNLA 0050 0197 0165 0 LVL AS"SEB banka" Biedrība "Saldus Dzīvnieku patversme" Reģ. Nr. 50008125611

ČETRI ŽURKULĒNI ir dekoratīvo žurciņu Lāsmas un Makša bērni. Tie piedzima 18. oktobrī, divas dienas pēc tam, kad patversmē Maksi izkastrēja. Izrādījās, ka tas jau bija parūpējies par ģimenes papildināšanu. Lāsmu un Maksi patversmes saimnieki atrada cieši aizvākotā kastē pie savām durvīm 22. septembra rītā. Gan mazuļiem, gan abām pieaugušajām žurciņām meklē jaunas mājas.

Lāsmiņa

Maksis

Kam tērē naudu dzīvnieku patversme

Kam tērē naudu dzīvnieku patversme

SILVA KLEINBERGA

“Dzirdēju baumas, ka [Saldus novada domes deputāte] Ilze Kļava grib atņemt naudu Saldus dzīvnieku patversmei, lai iedotu Saldus saules organizētājiem. Runā arī par milzīgu summu, ko pašvaldība dod patversmei. Kāda tā ir un kam tērē?” jautā šķēdeniece Ilze Krūziņa.

Likums uzliek pašvaldībām par pienākumu gādāt, lai tiek izķerti tās teritorijā klaiņojoši vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākuši mājdzīvnieki.

Saldus novada pašvaldība noslēgusi līgumu ar SIA Oposums (īpašnieki Laila un dzintars Rupeiki), kam pieder arī dzīvnieku patversme, un klaiņojošu mājdzīvnieku ķeršanai visa novada teritorijā un pēc tam uzturēšanai atbilstoši likuma prasībām šogad patversmei piešķīrusi 34 600 eiro. Kur paliek šī nauda, Saldus Zeme skaidroja pie L. un Dz. Rupeikiem. Pirms desmit gadiem toreizējā Saldus pilsētas pašvaldība viņiem ēku pārdeva tikai ar nosacījumu, ka tajā būs arī dzīvnieku patversme.

21% līdzekļu aiziet valsts budžetā, maksājot PVN. Patversmes gada izdevumi ir divreiz lielāki par piešķirtajiem 34 ar pusi tūkstošiem. Šāda summa vajadzīga, lai samaksātu algu, ieskaitot nodokļus, pieciem darbiniekiem un grāmatvedei, ar ko ir atsevišķs līgums. Patversmē strādā divi kopēji, dzīvnieku ķērājs, veterinārārsts, sabiedrisko attiecību speciāliste, kas rūpējas arī par informācijas ievietošanu sociālajos tīklos. Dažiem darbiniekiem ir minimālā alga, dažiem virs, daži strādā nepilnu darba slodzi. Darbiniekiem jāparedz arī atvaļinājuma nauda un jādod likumā noteiktais atvaļinājums. Dzīvnieki jākopj katru dienu, arī brīvdienās un svētku dienās, darba diena ir garāka par astoņām stundām, tāpēc divi kopēji, lai ievērotu darba likumdošanu.

Jāmaksā komunālie maksājumi par apkuri, ūdeni, elektrību, gāzi. Ne visi dzīvnieki tiek turēti ārā, ir jākopj telpas, jāvāra dzīvniekiem ēst. Vēl ir izdevumi par barību, smiltīm kaķiem.

Lai ievērotu sanitārās prasības, jāpērk profesionāli dezinfekcijas līdzekļi, tie ir dārgi. Izmēģināti lētāki, bet tiem nav efektivitātes. Jāpērk arī mazgāšanas līdzekļi, slotas un citi uzkopšanas darbu materiāli. Dzīvniekiem vajadzīgs siens pakaišiem. Būdās neliek segas, paklājus vai citus auduma gabalus, jo tie kļūst mitri un salā sasalst.

Jāmaksā par dzīvnieku ārstēšanu, ieskaitot attārpošanu, vakcināciju un medikamentiem, arī eitanāzijai paredzētajiem. Bieži patversmē nonāk ar kašķi slimi dzīvnieki, blusu nomocīti.

Pašvaldība maksā par dzīvnieku turēšanu patversmē divas nedēļas. Šajā laikā labākajā gadījumā jaunu saimnieku izdodas sameklēt vienam vai diviem suņiem vai kaķiem. Patversmē neuzskata, ka visi dzīvnieki pēc divām nedēļām masveidā būtu jānogalina, tāpēc paši meklē papildu finansējumu, lai tos uzturētu.

Vēl jāuztur automašīna, ar ko brauc ķert klaiņojošus dzīvniekus, jāmaksā par degvielu. Par klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu un savākšanu līgums ir visā novadā teritorijā, tāpēc jābrauc arī uz tālākajiem pagastiem. Vajadzīgs arī profesionāls inventārs — ķeramie būri, cilpas, kas regulāri saplīst, ņemot vērā to intensīvo noslodzi.

Patversmes saimnieki ir neizpratnē par izskanējušo informāciju, ka patversmes uzturēšana ir viņu personīgs bizness. “Tie nav mūsu personīgi suņi un kaķi, kas nonāk patversmē un par ko maksā pašvaldība. Tas, ka ir šādi dzīvnieki, ir sabiedrības bezatbildības vai tādas rīcības rezultāts, kura sekas ir likteņa varā nonākuši vai neuzraudzīti dzīvnieki,” viņi saka.

Patversmes darbu ļoti atvieglo obligātā prasība, ka suņiem jāievada mikroshēma un tie jāreģistrē vienota datu bāzē. Svētdien uz patversmi atveda suni, kam bija čips, tāpēc ātri atrada saimnieku. Patversme noteikti nav ieinteresēta, lai saimnieku suņi tajā pavada iespējami ilgāku laiku. Tā vēlas ātri atrast saimnieku un atdot tam klaiņojošo suni. Ir bijis, ka pēc ilgāka laika uzrodas saimnieks, bet, uzzinājis, ka būs jāmaksā par suņa uzturēšanos patversmē, to tur atstāj.

Katru gadu daudz tiek darīts patversmes dzīvnieku turēšanas apstākļu uzlabošanā.  Tam nauda meklēta papildus, tajā skaitā piedaloties projektos. “Dzīvnieku labturības prasības tikai aug. Gandarījums, ka Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaudē mums nav konstatēti būtiski pārkāpumi. Mūsu patversmi Latvijā labi pazīst, mēs godīgi nesam Saldus vārdu un ar to lepojamies,” saka patversmes saimnieki.

Viņus sarūgtina, ka tie daži domes deputāti, kas uzskata, ka pašvaldība patversmei piešķir par daudz finansējuma, ne reizi nav bijuši patversmē, apskatījušies, kā tā darbojas, noskaidrojuši, cik par ko tiek maksāts, lai patversmi uzturētu un nodrošinātu klaiņojošu dzīvnieku ķeršanu. “Patversme mums ir jau desmit gadu. Izbrīna pēkšņā attālinātā interese par to un neizpratne par finansēšanu un mūsu pienākumiem. Ar šiem deputātiem regulāri esmu ticies domes un komiteju sēdes, varēja taču man pajautāt, ja kas likās nepareizi vai neskaidrs,” saka Dz. Rupeiks.

Stirniņai atrastas jaunas mājas

Nevis kaķis vai suns, bet stirniņa! Šis dzīvnieciņš aizvadītajā nedēļā sarīkoja gandrīz vai vētru sociālajos tīklos, kur lietotāji dalījās ar informāciju par kādu atrastu stirniņu ar traumētu apakšžokli. Saldus dzīvnieku patversmes pārstāves “MansDraugs” atklāja, ka uzmanība nudien bija liela un visai drīz pēc ziņas publicēšanas izdevies atrast stirniņai jaunas mājas.

“Šodien Brocēnos viena uzņēmuma teritorijā ieklīda stirna. Stirniņai ir vizuāls un funkcionāls apakšžokļa defekts – izskatās, ka tas pirms kāda laika bija lauzts, tādēļ nepareizi saaudzis. Stirniņai ir apgrūtināta barības uzņemšana, tādēļ nepieciešama cilvēku palīdzība (no rokas burkānus un ābolus, sagrieztus mazos gabaliņos, apēda bez problēmām). Ņemot vērā stirniņas draudzīgo raksturu un absolūto nebaidīšanos no cilvēkiem un citiem dzīvniekiem, ir ļoti liela varbūtība, ņemot vērā stirniņas traumu, ka viņa ir atveseļojusies ne bez cilvēka palīdzības. Meklējam stirniņai kādu mājsaimniecību, kas varētu uzņemties aprūpi par šo jauko un draudzīgo dzīvnieciņu,” 27. janvārī vēstīja ieraksts Saldus dzīvnieku patversmes “Facebook” lapā. Lai arī parasti dzīvnieku patversmēs nonāk mājdzīvnieki, kaķi un suņi, retāk arī citi grauzēji un putni, stirniņas gadījums lika saausīties tūkstošiem interesentu, kuri portālā dalījās ar informāciju un aktīvi izteica komentārus, ko ar dzīvnieciņu vajadzētu darīt.

Kā portālam “MansDraugs” apstiprināja patversmes pārstāve Laila Rupeika, stirniņa tiešām bijusi ļoti draudzīga: “Varēja redzēt, ka viņa ir pieradusi pie cilvēka, ēda no rokas, gāja klāt pat pie suņiem.” Patversmes pārstāve atzīst, ka arī komentāros daudzi cilvēki teikuši, ka stirna jānogalina, jāpalaiž atpakaļ brīvībā, taču Laila stāsta: “Dabīgā vidē izdzīvot ar apakšžokļa traumu nav iespējams, viņa neizdzīvotu.” Stirniņas glābēja skaidro, ka ne visiem cilvēkiem likums ļauj mājās turēt savvaļas zvērus, bet “likums arī neļauj to atstāt bezpalīdzības stāvoklī. Palaist stirnu mežā būtu nolemt viņu nāvei.” Tāpēc patversmes darbinieki teju vai vienbalsīgi nolēmuši, ka, līdzīgi kā ikvienam patversmē nonākušajam zvēriņam, arī stirniņai jāmeklē jaunas mājas.

Patversmes pārstāves Laila un Kitija Kociņa sarunā ar “MansDraugs” priecīgi atklāja, ka stirniņa pie jauniem saimniekiem nonākusi jau sestdienas, 28. janvāra, rītā, vien nepilnu dienu pēc ziņas publicēšanas. Meža dzīvnieciņa tīkotāju gan esot bijis tik ļoti daudz, ka uz interesentu vēstulēm sociālajos tīklos nākas atbildēt vēl šodien, stāstīja Kitija: “Cilvēki bija ļoti atsaucīgi.”

Jaunā stirniņas saimniece ir kāda veterinārārste, kura nevēlējās publiskot savu vārdu un uzvārdu. Patversmē skaidro, ka stirniņa jaunajās mājās jūtoties labi, viņa dzīvojot meža ielokā, plašā teritorijā, kuru jau iepriekš apciemojušas savvaļas stirniņas.

Laila piebilst, ka viņa gan cerējusi, ka atsauksies stirniņas iepriekšējais saimnieks, pie kura zvēriņš audzis: “Mani tas izbrīna, bet varbūt viņš sabijās.” Viņa gan saprot, ka, iespējams, saimnieks nevēlējās sevi atklāt, taču ir gandarīta, ka tik ātri izdevies atrast stirniņai jaunas mājas.

Laila stāsta: “Kā saka – nav labuma bez sliktuma. Ja stirniņai nebūtu apakšžokļa traumas, iespējams, nemaz tik daudzi cilvēki par viņu neinteresētos.” Patversmē arī cer, ka tikpat liela atsaucība reiz būs arī par sunīšiem un kaķīšiem, un tic, ka īpašajai stirniņai būs lieliska dzīve jaunajās mājās.

Valsts meža dienesta (VMD) mājaslapā ziņots, ka medījamos dzīvniekus (tostarp stirnas) nebrīvē atļauts turēt, ja saņemta VMD ikreizēja atļauja. Personai, kura vēlas turēt dzīvnieku iežogotā platībā, jāvēršas ar VMD ar iesniegumu, dzīvnieku turēšanas pamatojumu un iežogotās platības plānu (plašāk par nosacījumiem lasiet šeit). Medījamo dzīvnieku turēšana savvaļā ir atļauta Medību likumā.