Kategoriju arhīvs: Laimīgie stāsti

Vēstule no Lorda

Čau, čau, te Lords!

     Vēl nesen es mitinājos pie jums, Saldus dzīvnieku patversmē, biju iekārtojies vienā no voljēriem. Taču kādu dienu pie manis ciemos atbrauca kāds vīrietis un teica, ka man būšot jaunas mājas! Jau tad es biju ļoti priecīgs, jo zināju, ka man tiek dota jauna iespēja! Tagad es dzīvoju Vaiņodē, kopā ar pieciem mīlošiem cilvēkiem, mani šeit ļoti lutina! Man ir liela sēta, daudz lielāka par manu voljēru! Man ļoti patīk, ka caurām dienām es varu skriet, spēlēties ar savu bumbu un atrast sev ērtāko vietiņu, kur nosnausties. Vislabāk man patīk izrakt bedrīti un iegulties tajā, taču ja līst lietus es drīkstu gulēt zem nojumes vai nākt iekšā manu saimnieku miteklī. Arī naktis man vairs nevajag pavadīt būdā, tagad es guļu istabā uz ērtas sedziņas. Cik labi ir siltumā!
Esmu jau iemācījies dažas pavēles- protu sēdēt, ja man parāda gardumiņu, un vienmēr dodos pie saimnieka, kad tas mani sauc. Vēl man bija jāiemācās kāpt augšā pa trepēm. Sākumā es mazliet baidījos, bet nu jau es to protu lieliski!
Visvairāk man patīk doties pastaigās, man teica, ka es ļoti labi protu iet pie pavadiņas.
Es ļoti ceru, ka mani draugi no patversmes atradīs tik pat mīlošus saimniekus, kā es! 🙂

Lords

Lords

Argo laimīgais stāsts!

Sveicināta, Saldus patversme! Lai noskaņojums būtu saulaināks, nosūtu Jums dažas bildītes no sunīša Argo arhīva, kurš no Jūsu patversmes tika paņemts dažus gadus atpakaļ. Sludinājumā Saldus Zemē ieraudzijām suņukus veselus sešus, kuri bijuši pamesti nomaļā vietā Saldus apkaimē un viens mūsu acīm likās ļoti īpašs un steigšus steidzāmies pakaļ pie Jums, lai tikai kāds cits to nepaņemtu:) Bildītēs var salīdzināt, kādu maziņu paņēmām un kāds tagad ir liels un laimīgs, dzīvojot Sķēdes pagastā, kurš ir mīlulis ik vienam mūsu ģimenes loceklim.:))  Liels paldies Argo krustmātei, kura padalījās ar savu laimīgo stāstu! :) Paldies Argo krustmātei par laimīgā stāsta iesūtīšanu!

Sveicināta, Saldus patversme!
Lai noskaņojums būtu saulaināks, nosūtu Jums dažas bildītes no sunīša Argo arhīva, kurš no Jūsu patversmes tika paņemts dažus gadus atpakaļ. Sludinājumā Saldus Zemē ieraudzijām suņukus veselus sešus, kuri bijuši pamesti nomaļā vietā Saldus apkaimē un viens mūsu acīm likās ļoti īpašs un steigšus steidzāmies pakaļ pie Jums, lai tikai kāds cits to nepaņemtu:)
Bildītēs var salīdzināt, kādu maziņu paņēmām un kāds tagad ir liels un laimīgs, dzīvojot Sķēdes pagastā, kurš ir mīlulis ik vienam mūsu ģimenes loceklim.:))
Liels paldies Argo krustmātei, kura padalījās ar savu laimīgo stāstu! 🙂
Paldies Argo krustmātei par laimīgā stāsta iesūtīšanu!

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Reksis saka vau vau!!!

Sveiki!!!  Reksis saka vau vau!!! 🙂 🙂

Jaunajās mājas gan esam tikai 3 dienas, bet lielā baiļu sajūta jau aiz kalniem. Jau otrajā dienā skraidījām pa pagalmu bez pavadiņas, tālāk par 5 metriem neiet. Un tik uz ārdīšanos un spēlēšanos. Ēdam labi, ļoti iecienījām banānus. No lielākām ūdens tilpnēm (par bļodu) pagaidām vēl tā tālāk, toties kaimiņu govis ir labs apriešanas objekts.:)  Vērojam garāmgājējus, bet uzriet vēl laikam baidāmies, taču  gan jau ar laiku….
Nu aptuveni tā mums tagad ietas.. 🙂 🙂

Laimīgais stāsts par Ķiparu

Labdien!

Vēlreiz jāsaka liels paldies par to darbu, ko veicat mūsu labāko draugu labā!

Un tagad konkrētāk – par Ķiparu. Tas ir viens fantastisks suņuks! Mašīnā braucot, visu ceļu viņš cēli un apzinīgi sēdēja un vēroja pa logu garām slīdošās ainavas. Pēc pāris dienām, kad Andris sataisījās braukt uz Kuldīgu, Ķipars jau pats ierausās mašīnā, tikai šoreiz gan viņam bija jāpaliek mājās. Tātad – Ķiparam nebūs problēmu ar braukšanu, bet process pat būs tīkams.

Ķipars zibenīgi saprata, kas ir mājas, teritorija, savēji un svešie! Nekādu baiļu vai satraukuma! Puisis tik mierīgi un veselīgi uztvēra vietas maiņu, it kā apzinātos, ka ir nonācis SAVĀS mājās! Uzreiz ieņēma stratēģiski izdevīgāko vietu pagalma, dīķa, dārza un lielceļa novērošanai – uz mājas lieveņa. Mājās iekšā arī viņam viss likās pats par sevi saprotams. Ieraugot kaķi, Ķipars paņēma savu bļodiņu aiz malas un pārnesa uz virtuves pretējo stūri, neko no tās neizberot. Par to mēs ilgi uzjautrinājāmies. Izskatās, ka ar kaķi viņi nekādi lielie draugi nebūs, bet nav arī tā, ka šausmīgi naidotos. Notiek abpusēja ignorēšana, tomēr, paturot pretinieku acīs…

Turpiniet lasīt